Visam ir nozīme un jēga, izaicinājums ir saprast “kāda?”. Katrai zīmei ir vairākas nozīmes, viss atkarīgs, cik dziļi skatamies. Var lūkoties uz zīmēm kā vēsturisko mantojumu, var tās uztvert kā dizaina elementu vai arī mēģināt izprast zīmes nesto informāciju un enerģiju.
Par zīmēm.
Visur un ik brīdi mēs saskaramies ar zīmēm. Visa mūsu vide un kultūra ir zīmju caurstrāvota. Zīmes mūs apņem kā mājās, tā darbā, kā pilsētā, tā laukos, vientuļā dabas stūrī, vai kad iedziļinamies savās sajūtās un domās. Bez zīmēm mēs nespētu ne saņemt, ne nodot informāciju no paaudzes uz paaudzi. Zīmes loma ir būt par starpnieku, un kā starpnieks tā nodrošina saziņu. (V.Celms “Latvju raksts un zīmes”)
Zīmes nes informāciju un enerģiju. No pagātnes līdz šodienai ir saglabājušies raksti (zīmju kopums), kas dod mums kādu vēstījumu, kas ieaustas senajās jostās, lai palīdzētu mums šodien pārvarēt šķēršļus un sevi atjaunot.
Zīmes darbojas enerģētiskā līmenī, kustībā. Visas zīmes izaug no punkta un saiet atpakaļ punktā.
Aužot jostu, tā tiek darināta visos līmeņos (informatīvajā, enerģētiskajā un fiziskajā) un nes audēja enerģiju (kur uzmanība, tur enerģija). Austās zīmju jostas kalpo kā aizsardzība, nodarbojoties ar garīgajām praksēm un strādājot ar enerģiju.
Austo vai pīto jostu vai prievīšu fragmenti ir veids kā savu enerģiju dot uguns stihijai, pirms lūdzam tās palīdzību. Tās kalpo arī par saziņas līdzekli ar koku gariem, lai lūgtu koku palīdzību sevis atjaunošanā un dziedināšanā.
Zīmju nozīme atklājas pamazām, ar tām praktiski strādājot.